sábado, 30 de abril de 2011

HIV/SIDA OHO “EMA DILI” 18




JOSEFA PARADA – SUARA TIMOR LOROSAE – 29 abril 2011

DILI – Dadus Ministeriu Saude nian liu husi laboratorium nasional, hatuur Distritu Dili hanesan  primeiro lugar moras HIV/SIDA haknuuk. Komesa husi tinan 2003 too agora, moras ida nee, oho ona ema sanulu resin walu (18), nebee rejistu nudar habitantes Kapital Dili.

Tuir Dili nia kotuk, Distritu Bobonaro tama kedas segundo lugar. Moras ida nee rejista ona kazu 186 iha teritoriu Timor-Leste tomak, ho idade entre 25 too 44.  
 
“Kuaze moras HIV/SIDA kona ema ho idade 25-44. Dadus hatudu, maioria iha cidade Dili, nebee hetan kazu HIV/SIDA hamutuk ema 186, no sira nebee halao prosesu kurativu (ARV) hamutuk 44 pessoas. Moras HIV/SIDA hamate ona ema 18,” katak  Kordenador Nasional HIV/SIDA Ministeriu Saude, Duarte Marçal de Araujo ba jornalista sira, iha Salaun Enkontru Hotel Vila-Verde, Dili, Kinta (28/04).


Duarte haktuir, hafoin Dis­tritu Dili, sigundu distritu nebee numeru aas ba moras HIV/SIDA mak Bobonaro hamutuk ema 15. Husi numeru nee,  mate ona nain tolu (3), no ema halo kurativu ba moras nee nain 3 mos. Terseiru Distritu mak Baucau hamutuk ema 8, maibe mate seidauk iha.

Nia mos informa, total ema 226 pozitivu hetan moras HIV/SIDA, mane hamutuk 110, no feto 116. Needuni, HIV/SIDA ba mane 49%, feto 51%. Too oras nee, moras HIV/SIDA iha TL hamate ona ema hamutuk 23.

Entretantu, Sekretariu Jeral Komisaun Nacional Luta Hasoru HIV/SIDA (KNLHS), Rui Carvalho, mos rekoinese, Distritu Dili nia numeru aas liu, tamba Dili hanesan kapital ida nebee sai centru ba ema hotu-hotu atu mai buka servisu, centru ba fatin hot-hotu ba ema mai konsentra. Entaun iha aktividade barak mak akontese iha no iha problema barak mak mosu.

“Hau hanoin Dili barak, tanba ema hotu mai konsentra iha nee, tan nee aktividade barak mak halo hotu iha nee. Ita hare katak, ida nee fo vantajem ba ema hotu, atu halo aktidade iha Dili. Ema mai barak iha nee, hodi kria oportunidade ba aktividade nebee bele hadaet moras HIV/SIDA. Entaun oinsa mak servisu husi organizasaun hot-hotu ninian atu halo prevensaun ba HIV/SIDA iha Dili,” Rui esklarese.

Atu prevene, tuir Rui katak, persiza liu husi faze 4. Ida mak fo informasaun ba ema hotu nebee seidauk iha tinan ou idade too atu kaben. “Prevensaun sigundu konaba hadet inan ba oan. Inan nebee hetan HIV bele hadaet virus ba oan. Terceiru, parseiru seksual, labele troka malu pa­sangan, tenki liu husi pasangan ida nebee mai husi fen ho laen ka namoradu. Wainhira sai ba rai dook, hanesan dook husi laen ho fen ou namoradu, tenki setia ba malu. Faze ikus mak ema hotu tenki habitua uza kondom nudar alternativa hodi prevene moras HIV/SIDA,” nia esplika.

Iha parte seluk, Imelda Mota, nudar Jornalista Timor Post, sinte triste tanba haree  dadus nebee fo sai husi Ministeriu Saude, liu-liu persetajen nebee barak liu mak feto sira. Tan nee, nia sujere ba Governu no parseirus nebee servisu luta kontra HIV/SIDA iha rai nee, atu koopera diak liu tan, oinsa prevene moras nee atu daet ba bebeik iha komunidade nia leet.

“Hau espera katak Governu hamutuk ho parseirus nebee servisu luta kontra HIV/SIDA, habelar liu tan edukasaun no koinesimentu ba komunidade atu labele involve aan iha hahalok  seksual livre, nunee HIV/SDA labele buras iha rai doben nee,” Imelda hatete.

Nunee mos husi Lider Komunitariu, Xefi Suku Kaicoli, Hipolito Marques husu ba Governu atu halo check up ba ema estranjeirus konaba moras HIV/SIDA antes tama TL, liu-liu tama iha Kapital Dili.

“Ita nia Governu presiza kria mekanismu ida atu hapara ema estranjeirus nebee husi nasaun seluk mai halo relasaun seksual livre ho ema Timo, nunee fasil ba ema hotu atu hetan moras ne’e,” Hipolito dehan.  

Prevene HIV/SIDA

Nudar meius ida atu prevene HIV/SIDA, Komisaun Nacional Luta Hasoru SIDA (KNLHS), hamutuk ho governu inklui NGO lokal no Internasional, konvoka workshop ida ho tema Orienta­saun Training ba Staff no Mem­brus KNLHS, hodi diskuti oinsa hasae koinesementu  ba preven­saun HIV/SIDA iha Timor-Leste.

Sekretariu Jeral Komisaun Nacional Luta Hasoru HIV/SIDA (KNLHS), Rui Carvalho, hateten, workshop ida nee atu fo orien­ta­saun ba  membrus no staff sira iha Komisaun Nacional Luta Hasoru HIV/SIDA ninian. “Membrus si­ra nee kompostu husi 22, maibe ami mutiplika sai fali 44,” esplika Rui.

Nia haktuir, objetivu husi work­shop ida nee, atu fo koine­si­mentu diak konaba funsaun ko­misaun HIV/SIDA ninian. “Ita ha­ree ba komisaun ida nee, mai husi parte hotu, tanba nia mem­brus mai husi NGO sira, mai husi Governu nebee relevante ho pro­grama HIV/SIDA ninian  nomos sosiadade sivil, inklui PNTL, no F-FDTL,” teknik Rui.

Sugundu objetivu, katak Rui, atu haree oinsa mak hasae kapa­sidade no koinesimentu mem­brus ninian diak liu tan konaba informasaun ba HIV/SIDA, no situasaun jeral HIV/SIDA iha Timor-Leste tomak.

Rui hatutan, terceiru objetivu atu fortifika diak liu tan oinsa mak sira nia funsaun ho mandatu ne­bee fo ba sira, bele halao didiak, hu­si servisu nebee sira halo. Ba dala ikus liu, oinsa mak atu halo fun­saun husi membrus ninian sai ko­misaun haat (4), nebee fahe sub ko­misaun ha­nesan; prevensaun no edukasaun ninian,  klinik service ou servisu klinika, Volunteer Confidential Counseling Testing (VCCT), no sub komisaun multi sektoral.

Funsaun husi komisaun nasional HIV  rasik, mak oinsa atu halo monotorizasaun, halo evaluasan ba papel, no kria politika hodi implementa ba HIV/SIDA iha TL tomak.

Kordenador Nacional HIV/SIDA Ministeriu Saude, Duarte Marçal de Araujo reforsa mos katak, Timor Leste, nudar nasaun foun, numeru prevalensia sei menus  1%, maibee sai ameasa boot ba nasaun iha futuru, tanba tinan ba tinan numeru ema kona moras HIV/SIDA aumenta.

Duarte hatutan,  papel Minis­teriu Saude ba prevensau HIV/SIDA iha TL, hanesan kria politika no estratejia hodi prevene HIV/SIDA, kria dalan, fo tratamentu ba pasiente positivu HIV (ART), STI no infeksaun, fahe koinesimentu ba ema atu uza kondom, hanesan alternativa hodi prevene moras HIV/SIDA, no prepara ai moruk iha klinika nebee ho sustentavel.

“Moras HIV/SIDA daet husi ema sira nebee halo relasaun seksual la uza kondom, troka saringa ka daun, daet husi tato ho jilet, hetan husi ema nia ran nebee infensaun HIV, daet mos husi inan ho infesaun HIV ba oan. Tan nee, ita presiza kuidadu ho hahalok sira nee” teknik Duarte.

Vice Presidente KNLHS, Aguia Belo Ximenes haktuir mos katak, sub komisaun Volunteer Confidential Counseling Testing (VCCT), presiza harii hodi bele enkoraja no fo apelu preventivu ruma husi media ba publika, atu ema bele sinte hakmatek no berani koko ran.

“Ita harii sub misaun servisu kliniku nia funsaun atu bele en­kon­tru ho Doutor, Infermeiru no Par­teira sira nebee servisu iha parte kli­nika, hodi hatene klean liu tan ko­naba sira nia servisu,” nia dehan.

Entertantu Hilario Gonçal­ves, nudar komunidade, husu ba governu atu servisu diak liu tan hodi prevene diak liu tan moras HIV/SIDA nee, tanba moras nee too ohin loron komesa daet ba bebeik iha komunidade nia leet. “Ami nudar povu, husu atensaun boot governu nian, atu oinsa atu habelar informasaun ba iha ko­munidade husi nasional no povu area rural, hodi hadook aan  nudar prevensaun ba ema Timor oan atu hetan moras HIV/SIDA,” sujere Hilario. Fal

Sem comentários:

Mais lidas da semana