quinta-feira, 25 de agosto de 2011

GOVERNU DE FACTO FAKAR MILLOENS; POVO NIA NESESIDADE BASICA SEI MENUS BA BEBEIK




BANCADA PARLAMENTAR DA FRETILIN

Deklarasaun Politika

Ohin Bancada Parlamentar FRETILIN hakarak foti kestaun ba sector balu nebee importante tebes nebee diretamente ba hasoru moris povu nian hanesan edukasaun, saude no bee mos.

Nee kestaun sira nebee kleur tebes ona Deputadus sira hosi representantes Bancadas Parlamentares hotu foti iha Uma Fukun ida nee maibee seidauk regista avansu no mudansa positivu ruma.

Sr Presidente,

Tuir informasaun media sira ba loron  11 de Agosto 2011 Sua Excelencia PM Governu de facto nian ba halo visita inspeksaun ba mega projetu 8 iha sidade Dili laran nebee konstitui hosi edifisiu sira ba servisus ministeriais nian. ‘Mega projetu’ tuir naran nebee hasai hosi jornal diario sira iha Dili, karik naran nee mosu tanba tuir projetu sira nia folin nebee boot.

Ami hakarak foo hanoin katak bainhira iha prosesu debate OJE 2011 la iha debate ruma konaba konstrusaun edifisiu ba insituisaun barak sira nebee foin harii, iha deit maka debate orsamentu ba konstrusaun edifisiu ba Komisaun Funsaun Publika no karik la sala ba mos edifisiu Comisaun Nasional Eleisaun, maske sira nee pasa duni, ba ami nia hanoin projetus sira nee seidauk sai prioridade ba prosesu desenvolvimentu nasional oras nee tanba sira sei bele servisu iha espasu nebee sira iha hanesan Parlamentu Nasional rasik, enkuantu prioridades esensiais povu nian seidauk hetan atensaun diak hanesan be mos ba populasaun sira iha zonas rurais aldeias no sukus sira laos deit, maibee mos ba populasaun sira nebee moris no hela  iha zonas urbanas sidade laran rasik la hetan be mos.

Eskola sira nia kondisaun nebee sei kontinua nafatin hanesan ‘fahi luan’, ami kaer tuir liafuan ema balun nian nebee publika iha media, eskola sira nebee la iha kondisaun minimu nudar eskola, fatin halo formasaun ba kapital humanu, hanesan referensia ita haree tuir deit eskola sira iha Dili laran, atu eskola sira sai duni fatin atu bele oferese kondisaun diak iha prosesu aprendisasem hodi sai mos fatin nebee diak atu forma rekursus kapital humanu ba nasaun ida nee, no  sistema saude nebee bele fo atendimentu ho servisus saude diak ba povu tomak.

Sr Presidente,

Enkuantu eskola sira nia kondisaun sei aat nafatin hanesan Eskola Sekundaria 10 Desembru, Eskola 28 Novembru, Eskola 4 Setembru, ets. sira nia kondisaun nebee dala barak media sira foti, eskola sira nebee nudar fatin halo formasaun ba rekursus umanus ba nasaun maibee Governu husik eskola sira sai aat nafatin la iha kondisaun, Governu desidi halo edifisiu boot ba servisus pbliku sira.

Enkuantu populasaun barak tebes sei sente falta nesesidade basiku hanesan be mos iha areas rurais aldeias no sukus sira laos deit maibee mos iha zonas urbanas sidade sira iha Timor Leste laran tomak inklui sidade kapital Dili, maibee Governu laduun  foo prioridade ba sector sira nee, sira foo liu maka ba konstrusaun repartisaun boboot ba ministeriu sira ho folin nebee aas tebes.

Enkuantu populasaun barak tebes  la hetan asistensia diak ba sira nia saude, enkuantu Hospital Sentral, Hospital referensia  no klinika no postu saude sira iha Timor Leste laran tomak la hetan kondisaun minimu nebee diak hanesan ita rona iha semana kotuk liu ba katak Hospital Sentral rasik la iha material basiku hanesan gesso no material basiku sira seluk, no iha informasaun hosi Deputadus komisaun espesialisadu katak aparellu radiologia oras nee aat, aparellu nee sosa iha tempu Indonesia nian.  Ita nia preokupasaun maske ita hatene material radiologia importante ba kualker hospital ida liuliu ba Hospital Sentral, maibee la tama iha prioridade Governu nian atu sosa makina foun Raios X.

Ami fiar ita hotu iha fatin ida nee hanoin hanesan, katak sector saude importante tebes  maibee Governu desidi prioridade seluk hodi harii uma luxu ba ministeriu sira maske membru Governu sira balu rasik mos kontesta iha reuniaun Sentru Konvensaun Merkadu Lama katak atendimentu publiku hosi servisus publikus sira seidauk masimu tanba hetan kontestasaun barak hosi populasaun nebee ba buka asistensia hosi servisus publikus sira.

Iha mega projetu nee ita harii mos edifisiu ba Camara Municipal nebee seidauk harii, ami hanoin la bele akontese hanesan ita haree iha Oekussi nebee depois de harii tia uma ba Camara Municipal sai fali fatin ba fatin ‘refugiadu’, maibee sai fali fatin refugiadu ba animal sira, sira mos iha direitu.

Ami hanoin bainhira ita koalia ba desenvolvimentu nasional nebee orientadu ba harii uma andar barbarak iha sidade maibee la tau iha prioridade sector sira importante hanesan edukasaun no saude, no agrikuktura no infraestrutura basika, nee laos desenvolvimentu nebee loloos tuir ita nia hakarak, desenvolvimentu nebee orientadu atu ba hasai povu hosi situasaun mukit no kiak., politika desenvolvimentu ida hanesa nee  sei lori ita harii sidade Dili nebe sai fali ilha (pulau ) ida iha Timor Leste nia laran.

Ami hakarak foo hanoin ba ita hotu katak iha tinan tolu nia laran OJE ba sector saude no edukasaun iha nivel persentual tuun, hanesan ita bele haree tuir mai:

                           2008                                   2009                            2010                     
                     
Saude                 5,0%                                    4,8%                                 5,4%   
Edukasaun            ….                                       …..                                   .…
Agrikultura          5,0%                                    4,9%                                 2,48%

Tinan fiscal 2009 iha area regional paises sira nebee aloka menus orsamentu ba sector rua importante saude no edukasaun maka Timor Leste nebee aloka deit orsamentu 4,8% ba sector saude no 9,2% ba sector edukasaun. Maibee paises sira hanesan Indonesia ba sector saude aloka 5,3% no ba sector edukasaun 17,2%, Malasia ba sector saude aloka 7,0% no ba sector edukasaun 25,0%, Tailandia ba saude aloka 11,3% no ba edukasaun 25,0% ikus liu Viatnam nebee aloka ba saude 6,8% no ba sector edukasaun aloka osan 17,1% hosi OJE.

Hosi numerus sira nee ita bele haree katak Governu ida nee laduun foo interese boot ba sector importante nebee atu hadia povu nia susar no nia moris ba tempu nebee naruk sei mai iha futuru maka sector saude, sector edukasaun.

Dili, 23 de Agosto de 2011

Bancada Parlamentar de FRETILIN
DEPUTADO FRANCISCO MIRANDA BRANCO
--
Posted By Blogger to FRETILIN.Media at 8/23/2011 04:43:00 PM
--
Jose A. Fernandes Teixeira
Deputado da Bancada Parlamentar da FRETILIN
Parlamento Nacional da Rep. Dem. de Timor-Leste
Telemovel: +670 728 7080

Member of Parliament - FRETILIN
National Parliament of the
Democratic Republic of Timor-Leste
Mobile: +670 728 7080

Sem comentários:

Mais lidas da semana